2022. gada 4. februārī spēkā stājās jaunais Trauksmes celšanas likums. Jaunais likums izstrādāts, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 23. oktobra Direktīvu (ES) 2019/1937 par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (turpmāk – Direktīva).
Trauksmes celšana ir iespēja ikvienam veicināt likumīgu, godprātīgu, atklātu un pārredzamu organizācijas darbību, izmantojot tiesības brīvi paust savu viedokli. Tās mērķis ir novērst pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, veicināt tiesiskumu un neatbilstību izskaušanu organizācijā, valstī un sabiedrībā.
Trauksmes cēlējs ir fiziska persona, kura sniedz informāciju (ziņo) par iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, un par šo pārkāpumu persona uzzinājusi, veicot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības (piemēram, kandidāts darba intervijā, pakalpojumu sniedzējs pirms līguma slēgšanas procesa), iziet praksi vai veic brīvprātīgo darbu.
Darbiniekiem tiek dota iespēja informēt darba devēju par pārkāpumiem, kurus tie novēro, veicot savus darba pienākumus. Tieši darbinieki var laikus pamanīt iespējamos pārkāpumus un, pateicoties savām profesionālajām zināšanām un pieredzei, novērtēt to bīstamību. Iekšējā trauksmes celšanas sistēma paredzēta arī personām, kuras organizācija nodarbina (piemēram, uz uzņēmuma līguma pamata) vai kuras organizācija nolīgusi, lai tai sniegtu pakalpojumu vai veiktu tās labā darbu, jo arī šīs personas darba ietvaros var novērot pārkāpumus organizācijas darbībā. Par pārkāpumu var ziņot gan darba izpildes laikā, gan pēc darba pabeigšanas.
Trauksmes cēlēja četras galvenās pazīmes
- Informācija ir gūta kontekstā ar darbu
Trauksmes cēlējs sniedz informāciju, kuru guvis saistībā ar darba pienākumu pildīšanu, tostarp ar iecerētu vai paveiktu darbu. Trauksmes cēlējs ziņo par kādu rīcību, kuru novēro, tieši veicot darbu vai netieši esot darbavietā. Trauksmes cēlējs spēj profesionāli novērtēt situāciju un, novērojot neatbilstošu rīcību, izprast apdraudējumu, ko tā rada vai var radīt. Tāpat trauksmes cēlējs var kļūt par liecinieku kādai neatbilstošai situācijai, ko nepieciešams novērst (piemēram, sekretāre, jurists, padotais, praktikants u. tml.).
- Pārkāpums var kaitēt sabiedrības interesēm
Trauksmi ceļ sabiedrības interesēs, ar to saprotot, ka iespējamais pārkāpums apdraud kādas noteiktas sabiedrības intereses vai grupu, proti, trauksmes cēlējs nav tikai personīgi ieinteresēts, bet viņš var būt arī daļa no apdraudētās sabiedrības grupas. Piemēram, izglītības iestādē piegādātie produkti apdraud audzēkņu veselību; teritorijas kopšanā tiek izmantotas vielas, kas apdraud vidi; būvniecības objektā darbinieks novēro tādu būvniecības norisi, kas apdraud cilvēka dzīvību, konstatē darba drošības nepilnības, kas apdraud dzīvību u. tml.
- Informāciju uzskata par patiesu
Trauksmes cēlējs atbildīgi un godprātīgi izvērtē informāciju, kuru tas norāda ziņojumā, un, cik iespējams, pārliecinās, ka sniegtā informācija ir patiesa. Fakti var negūt apstiprinājumu, tomēr tikai apzināta nepatiesas un melīgas informācijas sniegšana nav trauksmes celšana un par to likumā paredzēta atbildība.
- Iespējams pārkāpums
Tas nozīmē, ka pārkāpums, iespējams, ir noticis, notiek vai var notikt. Trauksmes cēlējs pauž savas bažas, aizdomas, taču uz viņu negulstas visu pierādījumu iegūšanas slogs. Termins "pārkāpums" likumā definēts plaši kā tiesību normu pārkāpums, tostarp rīcība, kas ir pretēja tiesību akta mērķim (t. i., darbība vai bezdarbība, kas pati par sevi nav nelikumīga, bet vēršas pret tiesību aktā ietverto aizsargāto interesi), bet arī saistošu ētikas vai profesionālo normu pārkāpums. Saziņā ar darbiniekiem tos aicina ziņot par darbā novērotu neatbilstošu rīcību, jo ne katrs darbinieks spēj definēt kādas rīcības saistību ar likumu un citiem rakstiskiem priekšrakstiem.
Trauksmes cēlējs nav juridiska persona vai persona, kura informē par pārkāpumu anonīmi vai izmantojot pseidonīmu.
Liepājas Centrālajā administrācijā iekšējās trauksmes celšanas sistēmas ietvaros trauksmi var celt Liepājas Centrālās administrācijas darbinieki, kā arī to pašvaldības iestāžu un aģentūru nodarbinātie, kurās nav izveidota atsevišķa iekšējās trauksmes celšanas sistēma:
- Liepājas bāriņtiesa,
- Liepājas Dzimtsarakstu nodaļa,
- Nekustamā īpašuma pārvalde,
- Kapsētu pārvalde,
- pašvaldības aģentūras “Nodarbinātības projekti” un “Liepājas sabiedriskais transports”.
Kā var iesniegt trauksmes cēlēja ziņojumu Liepājas Centrālajā administrācijā
Aizpildītu Valsts kancelejas izstrādātu trauksmes cēlēja ziņojuma veidlapu var:
- Nosūtīt pa pastu uz adresi Rožu iela 6, Liepāja, LV-3401. Slēgtā aploksnē ievieto aizpildītu trauksmes cēlēja ziņojuma veidlapu, uz aploksnes uzrakstot “Trauksmes cēlēja ziņojums Liepājas Centrālajai administrācijai”.
- Nosūtīt uz e-pasta adresi: trauksmescelsana@liepaja.lv.
- Iesniegt klātienē vai izteikt mutvārdos kontaktpersonai trauksmes celšanas jautājumos, par tikšanos iepriekš vienojoties, zvanot pa tālruni: 63 404 794. Trauksmes cēlēja ziņojumu iesniedzot klātienē vai paužot mutvārdos, ir jāņem līdzi personību apliecinošs dokuments (pase vai personas apliecība).
Ja, izlasot iesniegto trauksmes cēlēja ziņojumu, tiks secināts, ka ziņojums iesniegts nepareizajā iestādē, tad trauksmes cēlēja ziņojums, izmantojot drošus saziņas kanālus, tiks pārsūtīts kompetentās iestādes trauksmes cēlēju kontaktpersonai, par to informējot ziņojuma iesniedzēju.
Lai aizsargātu trauksmes cēlējus, Liepājas Centrālā administrācija informē, ka atbilde tiks sūtīta uz trauksmes cēlēja norādīto pasta adresi (ar ierakstītu vēstuli) vai arī uz oficiālo elektronisko adresi, lai pārliecinātos, ka sūtītā atbilde sasniegs patieso adresātu – trauksmes cēlēja ziņojuma iesniedzēju.
Skatīt: plašāka informācija par trauksmes celšanu www.trauksmescelejs.lv.
Trauksmes cēlēju kontaktpersona Liepājas Centrālajā administrācijā
Antra Brūna
Izpilddirektora padomniece
Tālrunis: 63 404 794
E-pasts: antra.bruna@liepaja.lv