Tulkot

Izmantojiet Google, lai tulkotu vietni. Mēs neuzņemamies atbildību par tulkojuma precizitāti.

    Zemu emisiju zonu CO2 monitorings

    • Iesniedzējs:
    • Publicēts:
    • Liepājas Centrālā administrācija
    • 17. oktobris, 2024

    Projekta mērķis ir uzlabot pašreizējo satiksmes kontroles un uzraudzības infrastruktūru, lai īpaši mērķētu un risinātu jautājumu par autotransporta radītajām CO2 emisijām. Neskatoties uz to, ka pilsētas infrastruktūrā pašlaik nav plašu kameru un sensoru, ir iespēja izstrādāt efektīvāku un visaptverošāku datu vākšanas sistēmu, stratēģiski integrējot jaunas novērošanas tehnoloģijas.

    Piezīmes

    Finansējums

    40 000 eiro no kā 100% RAPTOR finansējums, pašvaldības līdzfinansējums nav nepieciešams

    Projekta apraksts

    Liepājas pilsētā – vienā no ES 100 klimatneitrālām un viedām pilsētām – primārais izaicinājums ir CO2 emisiju centru sakārtošana ap privāto transportu, kas rada ievērojamus 46% no pilsētas kopējām emisijām . Pašreizējā datu vākšanas sistēma, jo īpaši attiecībā uz transporta emisijām, nav tik efektīva, cik vajadzīgs. Šī neefektivitāte kavē pilsētas spēju precīzi uzraudzīt un pārvaldīt emisijas no atsevišķiem transportlīdzekļiem. Pašreizējā datu vākšanas sistēma, jo īpaši attiecībā uz transporta emisijām, neatbilst vajadzīgajai efektivitātei. Šī neatbilstība rada izaicinājumu pilsētas spējai precīzi uzraudzīt un kontrolēt emisijas, kas rodas no atsevišķiem transportlīdzekļiem. Pašlaik informācija par transporta emisijām tiek apkopota apgrūtinošā procesā, kas ietver degvielas uzpildes stacijas. Pašvaldība šīm stacijām raksta oficiālas vēstules, gaida atbildi par degvielas patēriņa datiem un pēc tam iegūto informāciju sniedz ekspertiem, kuri enerģijas datus pārvērš emisijās. Visbeidzot, šie dati tiek apvienoti, lai ģenerētu grafiku visaptverošam pārskatam. Šī sarežģītā un laikietilpīgā procedūra uzsver steidzamo vajadzību pēc racionālāka un efektīvāka datu vākšanas mehānisma.

    Neskatoties uz to, ka ir ieviesta satiksmes uzraudzības sistēma ar tādām funkcijām kā "zaļo viļņu atvieglošana", krustojumu noslogojuma uzraudzība, transportlīdzekļu klātbūtnes noteikšana, luksoforu tālvadība, transportlīdzekļu skaitīšana, gājēju noteikšana, izmantojot termo detektorus, sarkanās gaismas pārkāpumu noteikšana, transporta klasifikācija un iespējas saņemt brīdinājumus par kļūdām luksoforos, joprojām ir galvenais izaicinājums integrēt šīs funkcijas efektīvai emisiju kontrolei. Pašreizējās sistēmas darbojas neatkarīgi, un, lai gan tās sniedz vērtīgu ieskatu par satiksmes modeļiem un pārkāpumiem, ir nepieciešama saskaņota integrācija, lai visaptveroši izmantotu šos datus reāllaika emisiju uzraudzībai un kontrolei. Pieteikumu iesniedzēji tiek mudināti ierosināt risinājumus, kas novērš esošās nepilnības un uzlabo sinerģiju starp šīm iezīmēm, lai izveidotu stabilāku un integrētāku emisiju kontroles sistēmu.

    Ņemot vērā šos faktorus, mērķis ir uzlabot pašreizējo satiksmes kontroles un uzraudzības infrastruktūru, lai īpaši mērķētu un risinātu jautājumu par autotransporta radītajām CO2 emisijām. Neskatoties uz to, ka pilsētas infrastruktūrā pašlaik nav plašu kameru un sensoru, ir iespēja izstrādāt efektīvāku un visaptverošāku datu vākšanas sistēmu, stratēģiski integrējot jaunas novērošanas tehnoloģijas.

    Ierosinātajam risinājumam būtu jāietver uzlabotas numura zīmju atpazīšanas tehnoloģijas integrēšana satiksmes kontroles infrastruktūrā. Šī tehnoloģija apvienojumā ar datu analīzes iespējām ļautu identificēt un izsekot transportlīdzekļus, kas iebrauc un izbrauc no konkrētas zonas un pēc tam arī visā pilsētā. Koncentrējoties uz autotransportu, pilsēta var stratēģiski risināt galveno CO2 emisiju avotu.

    Turklāt sistēmu varētu izstrādāt tā, lai transportlīdzekļus iedalītu kategorijās pēc to emisiju profiliem, sniedzot vērtīgu ieskatu mērķtiecīgas politikas formulēšanai. Pastāvot iespējai pēc 2030. gada pilsētās ieviest obligātas zemu emisiju zonas, Liepāja varētu proaktīvi pozicionēties, ieviešot stabilu monitoringa sistēmu, kas atbilst nākotnes normatīvajām prasībām.

    Šādas sistēmas attīstība ne tikai novērš pašreizējo neefektivitāti datu vākšanā par transporta emisijām, bet arī pozicionē Liepāju kā pilsētu ilgtspējīgas pilsētplānošanas priekšgalā. Tā veido pamatu proaktīvai emisiju pārvaldībai, pielāgojoties globālajām tendencēm attiecībā uz informētību par vidi un zemu emisiju zonām.

    Projekta plānotais īstenošanas termiņš

    Līdz 2025. gada 31. martam.

    Kontaktpersona

    Kārlis Beihmanis
    Liepājas Centrālā administrācija
    Projektu vadītājs (klimatu pārmaiņu un energoefektivitātes jautājumos)
    Tālrunis: 63 404 784
    E-pasta adrese: karlis.beihmanis@liepaja.lv