Pilsētas zaļo rotu veido gan plašas mežu teritorijas, gan arī īpaši veidoti parki un skvēri, kas ir gan izmēros salīdzinoši nelieli, gan līdz pat 50 hektāru plaši. Parki un skvēri Liepājā galvenokārt izveidoti 19. un 20. gadsimtā.
Jūrmalas parks
Trīs kilometrus garais Liepājas Jūrmalas parks ir aptuveni 50 hektārus plašs – šobrīd viens no lielākajiem stādītajiem dendroloģiskajiem parkiem Latvijā, kur apskatāmas ap 140 vietējās un svešzemju kokaugu sugas.
Parku sāka veidot 19. gadsimta beigās. 1870. gadā uz vaļņa, iepretim Republikas ielai, kas pilsētu sargāja no smiltīm, tika iestādītas četras Holandes liepas. Un pēc pilsētas galvas Kārļa Gotlība Sigismunda Uliha ierosmes sākās parka veidošana. 1889. gadā saskaņā ar ainavu arhitekta un Rīgas dārzu un parku direktora Georga Frīdriha Ferdinanda Kūfalta izstrādāto projektu pilnveidoja stādījumus jūras un kāpu virzienā ar aptuveni 10 000 vītolu stādu. Tika iestādītas arī 58 melnās priedes, kas joprojām veido lielāko melno priežu stādījumu grupu Baltijā. Plašākus rekonstrukcijas darbus parks piedzīvoja 20. gs. trīsdesmitajos gados, kad pēc pilsētas dārznieka A. Leimaņa projekta tika izveidotas koku rindas un alejas parka ziemeļu un vidusdaļā, kā arī Krimas liepu aleja, kas atrodas Liepu ielā.
1994. gada inventarizācijā Jūrmalas parkā konstatētas 33 vietējo koku un krūmu sugas un 140 ievesto sugu pārstāvji, no kuriem pieci – reti aizsargājami augi. Dižkoku inventarizācijas laikā 2004. gadā uzrādīti 29 valsts nozīmes dižkoki.
Parks kā senatnē, tā arī tagad ir populāra un iecienīta atpūtas vieta. Jūrmalas parks ir iecienīta pastaigu vieta, parka zonā ir futbola laukumi, basketbola laukums, bērnu rotaļu laukums, tenisa korti, koncertdārzs “Pūt, vējiņi!", vasaras kafejnīcas, minigolfa laukums. Cauri parkam vijas gājēju un velosipēdu ceļš. Parka izveidē izmantoti ne tikai augi, bet arī arhitektūras mazās formas un strūklakas, tādējādi panākot dabas teritoriju saplūšana ar apbūvi. Jūrmalas parka austrumu daļā, gar Dzintaru un Liepu ielām 19./20. gadsimtu mijā veidojusies greznu villu apbūve.
Uzzini vairāk: Liepājas Jūrmalas parka kokaugu izziņas taka.
Raiņa parks
Starp divām maģistrālajām ielām – Brīvības un Zemnieku ielu – zaļo oāzi Jaunliepājā veido Raiņa parks 15,5 ha platībā, kas veidots 19. gadsimtā kā ainavu parks. Parkā izveidots lielais pastaigu loks, ko savieno starpceliņi dažādos virzienos, kas atbilst galvenajiem gājēju virzieniem. Parkā izveidots arī bērnu rotaļu laukums un iežogots futbola laukums. No maģistrālajām ielām parku norobežo zirgkastaņu un melnalkšņu alejas.
Lāčplēša dārzs
Parks veidots kā Karostas centrālā jūgendstila apbūves rajona sastāvdaļa 19. gadsimta beigās Imperatora Aleksandra III laikā. Parks veido 5,22 ha zaļo platību. Lai vietējie iedzīvotāji parku varētu izmantot ne tikai pastaigām, šeit ierīkots arī ielu vingrošanas laukums, tāpat kā daudzviet citur pilsētā.
Ventspils ielas parks
Parks pašreizējā Laumas mikrorajonā sākts veidot 20. gadsimta vidū. Tā platība ir 3,73 ha.
Parkā ir izvietots bērnu rotaļu laukums, kā arī nesen atklāts NBA basketbolista Kristapa Porziņģa ģimenes veidots āra basketbola laukums.
Dunikas ielas dārzs
Dunikas ielas zaļā zona sākta veidot reizē ar Ezerkrasta mikrorajona būvniecību Tā platība ir 13,4 ha. Šī vieta ir iecienīta mikrorajona iedzīvotāju pastaigu vieta gar Liepājas ezeru.
Jāņa Čakstes laukums
Jāņa Čakstes laukums sākotnēji būvēts kā karavīru apmācību un parādes laukums. Laika gaitā laukums ieguva apstādījumus un veidojās kā atpūtas un pastaigu vieta. Kopējā laukuma platība – 1,36 ha. 2013. gadā laukums tika rekonstruēts un tika atjaunoja pirmskara Latvijas laikā veidotais celiņu un apstādījumu tīkls. Centrālo vietu ieņem lielizmēra Latvijas karogs. Laukumu papildina krāsaina strūklaka un Latvijas Valsts pirmā prezidenta Jāņa Čakstes izteikumi. Laukums jau tradicionāli ir pulcēšanās vieta apkārtējo skolu skolēniem 1. septembrī. Tāpat laukumā pulcējas liepājnieki 11. novembrī, dodoties vienotā lāpu gājienā.
Rožu laukums
Par Liepājas sirdi viennozīmīgi tiek dēvēts Rožu laukums. Lai gan samērā neliels, tomēr nozīmīga satikšanās un laika pavadīšanas vieta. Rožu laukums veidots 20. gadsimta sākumā, stingri ievērojot ģeometrisku laukuma kompozīciju ar rožu rundāli centrā un ģeometriski orientētiem celiņiem. Rožu laukums rekonstruēts 2000. gadā, saglabājot ideju par cirptiem skabāržiem un centrālo rožu dobi. Uz rožu dobes apmales izvietotas Liepājas sadraudzības pilsētu zīmes, kas katra pavērsta attiecīgās pilsētas virzienā. Rožu laukumā aug valsts nozīmes dižkoks – Mandžūrijas valriekstu koks.