Covid-19 pandēmija un attālināto mācību process jau šobrīd ir ietekmējis skolēnu emocionālo veselību. Ja skolas ikdienā ierastā situācijā problēmjautājumus iespējams pamanīt laikus, tad attālinātā mācību procesa laikā izvērtēt skolēnu labbūtību bija sarežģīti. Tika novērots, ka skolēniem ir problēmas ar mācībām, ko ietekmē garastāvokļa svārstības vai citas emocionālās veselības grūtību izpausmes. Lai to laicīgi pamanītu, nodibinājums Fonds PLECS ir radījis digitālu rīku EMU:Skola, kuru kā pilotprojektu izmantoja arī Liepājas skolas.
EMU: Skola ir praktisks digitāls atbalsta rīks skolotājiem un vecākiem, kas ļauj sekot līdzi bērnu emocionālajām vajadzībām skolā, jo, atbalstot bērnu emocionālās vajadzības, būtiski uzlabojas arī mācību sniegums. EMU: Skola piedāvājums - iegūt izmērāmu rezultātu, kā arī konkrētus ieteikumus rīcībai, paredzot skolēnu, vecāku arī skolotāju elektronisku anketēšanu, ļaujot ātri identificēt bērnus un jauniešu, kuriem ir nepieciešams atbalsts.
No Liepājas pašvaldības pilotprojektā piedalījās divas vispārizglītojošās skolas: Liepājas Raiņa 6. vidusskola un J. Čakstes Liepājas pilsētas 10. vidusskola. Abu Liepājas skolu audzēkņi, vecāki un skolotāji bijuši vieni no aktīvākajiem pilotprojekta dalībniekiem – aizpildot anketas, pilotprojektā piedalījušies 74% bērnu un 77% vecāku, kā arī 48 klašu audzinātāju, ļaujot novērtēt 1228 bērnu emocionālās vajadzības. Pēc EMU:Skola pilotprojekta gan abu skolu direktori, gan 81% šo skolu aptaujāto klašu audzinātāju piekrita, ka vēlētos šo praktisko rīku izmantot savā darbā arī nākamgad.
Kā atzīst J. Čakstes Liepājas pilsētas 10. vidusskolas direktore Inta Freiberga: “Lai varētu noskaidrot bērnu sajūtas, anketēšana tika veikta skolēniem, vecākiem, klašu audzinātājiem. Jāsaka, ka pēc atbilžu apkopojuma saņemšanas, audzinātāju un vecāku novērojumi bija līdzīgi, neskatoties uz to, ka audzinātāji šobrīd varēja balstīties tikai uz novērojumiem pēc skolēnu mācību sasniegumiem, no sarunām ar savu klašu skolēniem un iepriekšējās pieredzes. Pēc iepazīšanās ar rezultātiem skola saņēma arī rekomendācijas- vingrinājumus skolēniem stresa mazināšanai, sarunu kartes. Tā kā attālinātā mācību procesa laikā tos izmantot var ģimenē, tad tie tika nosūtīti skolēnu vecākiem. Izvērtējot pētījuma rezultātus, pārrunājot tos izveidotajā skolotāju fokusgrupā, vienisprātis ir izveidojies secinājums, ka šāds pētījums lielāku pienesumu noteikti dotu klātienes mācību laikā. Tas atvieglotu gan skolas atbalsta personāla veicamo darbu, sniegtu arī objektīvāku priekšstatu, jo, kā atzina daļa skolēnu, viņu sniegtās atbildes ietekmējusi tā konkrētā brīža pašsajūta, viens otrs nesaprasts jautājums.”
Iespēju Liepājas skolām piedalīties šīs sistēmas aprobācijā nodrošināja Izglītības un zinātnes ministrija, veicot pētījumu par skolēnu emocionālo labsajūtu, emocionālajām vajadzībām, risinājumiem un to ietekmi uz mācību procesu. Pētījumā kopumā piedalījās 15 skolas no visas Latvijas. Pilotprojekts būtiski veicinājis izglītības iestāžu, skolotāju un vecāku izpratni par bērna emocionālajām vajadzībām un labbūtības ietekmi uz mācību rezultātiem, rosinājis sadarboties un veidot vienotu skolēnu atbalsta sistēmu. Bet pats galvenais – pilotprojekts ir palīdzējis gan skolām, gan vecākiem apjaust emocionālās veselības nopietnību un mērogus. Skolēnu aizpildītie testa rezultāti parāda, ka līdz pat 1/5 jau šobrīd potenciāli ir būtiskas emocionālas vai uzvedības grūtības, kuras nepieciešams nekavējoties risināt.
Informāciju sagatavoja
Renāte Meļķe
Liepājas pilsētas Izglītības pārvaldes
Vadītāja palīgs komunikācijas jautājumos
Tālrunis: 26 164 739
E-pasts: renate.melke@liepaja.edu.lv