Liepājas muzejs piektdien vērs durvis apmeklētājiem2. jūnijs, 2021Kultūra

Lielajā izstāžu zālē būs skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuālās mākslas nodaļas vadītāja un profesora Jura Petraškeviča grafikas darbu un lielformāta zīmējumu personālizstāde  “[..]”.  Darbi veidoti īpašā autortehnikā, kurā profesionāla grafiķa zināšanas papildina jauneklīga ziņkāre un aizrautība ar formāliem eksperimentiem. Lielākas un mazākas papīra lapas klāj zīmuļa, ogles un pat zobārsta urbīša pēdas. Mākslinieks improvizē arī ar tradicionālām reproducēšanas tehnikām, piemēram, sietspiedes iespējām.

Jura Petraškeviča pēdējo gadu darbi vedina domāt par abstrakciju kā spēcīgu mākslas darba satura veidošanas metodi, tomēr šoreiz abstrahētā izteiksme neliks skatītājam raukt pieri vai mulst neziņā, jo īpašās grafiskās, brīžiem pat gleznieciskās struktūras noķer uztveri un raiti ved intriģējošā un rotaļīgā ceļojumā pa oriģinālu, saistošu formu un trajektoriju attiecību peripetijām.

Savukārt mazā izstāžu zālē Kūrmājas pr. 16/18 sadarbībā Norvēģijas Karalistes vēstniecību Latvijā iekārtota norvēģu mākslinieces un mākslas vēsturnieces Beātes Jersvollas (Beate Gjersvold) akvareļdarbu izstāde “Ieklausies klusumā”.

Mākslinieces ainavas attēlojums sakāpina mākslas darbu vērotājos sajūtu receptorus – veidojot asociācijas ar reiz pieredzētām sajūtām – vientulību, klusumu, mieru, troksni, skaļumu, notikuma izjūtu, diskomfortu, laimes sajūtu, u.c. Ainavu glezniecībā māksliniece izpauž sevi tā, lai mākslas darbs spētu rosināt diskusiju par kādu sociālu vai politisku tēmu.

Māksliniece savu radošo veikumu atrādījusi vairākos desmitos personālizstāžu un grupu izstādēs vairākās valstīs: Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā, Spānijā, Francijā, Latvijā, Lietuvā, Itālijā un citur. Beāte Jersvolla ir Norvēģijas Mākslinieku savienības biedre. Dzīvo un strādā Tronheimā, Norvēģijā.

Liepājas muzeja anfilāde Kūrmājas prospek'ta 16/18 atvēlēta latviešu laikmetīgās mākslas pārstāvei, gleznotājai un grafiķei Ievai Carukai, kur iekārtota mākslinieces personālizstāde “Gandri, cīgas, amuleti”.

Ieva Caruka strādā dažādās jauktās tehnikās – kolāža, gleznojums, grafiti, stensils. Māksliniece izstādei izgatavojusi instalācijas no pārstrādāta tekstila ar iekļautiem gataviem sadzīves priekšmetiem un veikusi figurālus griezumus saplāksnī.

Izstādes nosaukumā iezīmētas tēmas, kas vairākkārt parādās mākslinieces radošajos darbos pēdējā gada laikā. Ieva Caruka mākslā risina aktualitātes sabiedrībā – pārmaiņu radītās sekas – pārapdzīvotību pasaulē no vienas puses un aizvien sarūkošo latviešu populāciju.

Viens no izstādē redzamo darbu spēcīgākajiem personāžiem ir melnais stārķis. “Gandrs – dzīvības turpinājuma totēms, gudrības un pasaules trausluma simbols –  smalks elements no ornamenta “lielajā rakstā”. Gandriem ir divas mājas – Latvija un Dienvidāfrika. Šo valstu kultūras ir tik atšķirīgas, tomēr “pasaules grāmatā” tuvas un vienotas.  Izstādes iekārtošanas procesā māksliniece uz vietas muzejā veidoja lielu sienas gleznojumu, pielietojot grafiti un stensila tehnikas. Šis lielformāta gleznojums ir fons un papildinājums mākslas darbam “Pūlis”.

Ieva Caruka ir māksliniece, grafiķe, gleznotāja un Latvijas mākslinieku savienības biedre, absolvējusi Latvijas Mākslas Akadēmiju grafikas nodaļu. Mākslinieces darbi ir Latvijas Mākslinieku savienības un Marka Rotko mākslas centru kolekcijās, Latvijas Valsts eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un Jāņa Zuzāna privātkolekcijās kā arī Eiropas, Ukrainas, Austrālijas, ASV u.c. mākslas muzejos un privātkolekcijās.

Liepājas muzejs, atverot durvis apmeklētājiem, ievēros vadlīnijas epidemioloģiskās drošības pasākumiem, kas izdotas saskaņā ar  Ministru kabineta 2020.gada 9.jūnija noteikumu Nr.360 „Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”.

Muzejs, organizējot apmeklējumu individuāliem apmeklētājiem vai apmeklētājiem no vienas mājsaimniecības, nodrošinās divu metru distances ievērošanu gan starp apmeklētājiem, gan starp darbiniekiem, gan starp apmeklētājiem un darbiniekiem.

Muzejs iespēju robežās, ievērojot muzejā noteiktās mikroklimata prasības krājuma saglabāšanai, īstenos pasākumus gaisa kvalitātes nodrošināšanai.

Muzejs aicina apmeklētājus par biļetēm un citiem pirkumiem norēķināties ar maksājumu kartēm, pēc iespējas ierobežojot skaidras naudas maksājumus. Muzeja darbinieki regulāri veiks telpu uzkopšanu, īpaši rūpīgi tīrot visas koplietošanas virsmas (piemēram, koplietojamus ekspozīciju un izstāžu dizaina elementus, durvju rokturus, galdu virsmas, krēslu roku balstus, kāpņu un sienu margas, virsmas tualetēs), izmantojot piemērotus dezinfekcijas līdzekļus.

Informāciju sagatavoja