Liepājas Leļļu teātris izraudzījies dramaturgu un teātra veidotāju idejas iestudēšanai turpmākajās sezonās29. maijs, 2024Kultūra

Izsludinātajos konkursos savus pieteikumus iesnieguši autori teju no visas pasaules, katrs ar savu unikālu skatījumu uz tekstveidi un leļļu teātra žanru. Lai gūtu pilnīgu pārliecību par abu pušu ieceru saderību, ar atlasīto ideju autoriem teātris aizvadījis arī intervijas.

”Intervijas sniedza ļoti saistošu pieredzi - iespēju apzināt un ieraudzīt šķērsgriezumā aktuālās pasaules tendences un procesus laikmetīgajā leļļu teātrī. Lielais lugu un izrāžu ideju pieteikumu skaits apliecina leļļu teātra kopienas spēku un neatslābstošu vēlmi radīt jaundarbus par bērniem un pieaugušajiem aktuālām tēmām, turklāt darīt to, meklējot jaunus, nebijušus izteiksmes veidus,” atklāj Liepājas Leļļu teātra mākslinieciskias vadītājs Edgars Niklasons.

”Ir grūti par autoru pieteikumiem izteikties vispārināti, taču vairākos darbos redzam pievēršanos līdzīgām un aktuālām tēmām – dabas aizsardzībai, identitātes meklējumiem un varonībai. Vērtējot izrāžu ideju pieteikumus, mūsu uzmanības lokā bija gan piedāvātās leļļu tehnikas, kas vairotu aktieru profesionālo varēšanu, ideju saturs un forma, tāpat kā dramaturģijas ideju aktualitāte, kas paplašinātu auditorijas emocionālo pieredzējumu. Līdzās mākslinieciskajām interesēm bija jāņem vērā arī daudzi citi aspekti, kas izriet no Liepājas Leļļu teātra māksliniecisko ambīciju salāgošanas ar telpu un finanšu realitāti,” skaidro Niklasons.

”Vērtēšanas procesā radījām īpašu kategoriju pieteikumiem, kurus vēlamies realizēt, bet tam nepieciešams piesaistīt papildu sadarbības partnerus, piemēram, vietējus vai starptautiskus festivālu rīkotājus, producentus. Mums ir virkne ideju, kuras varam piedāvāt kultūrvietām un festivālu rīkotājiem, neatkarīgiem producentiem,” klāsta Niklasons.

Lugu ideju konkursā uzvarētāju vidū ir Klāva Knuta Sukura “Francis”, kas pieskaras vienatnes un straujas pieaugušanas tēmai, un ir balstīta dokumentālā stāstā par kādu septiņus gadus vecu zēnu no Francijas, kurš divus savas dzīves gadus aizvadījis bez ģimenes, vienatnē. Annijas Broničas “Opīši” ir poētiska mīlestības vēstule vecvecākiem un atsedz izaicinājumus starppaudžu komunikācijā, savukārt Evas Kamčevskas “Dilanam ir vēzis”, ir apokaliptiska nākotnes vīzija par jaunu vīrieti Dilanu un viņa kompanjonu Vēzi. Abi biedri ļaujas vaļsirdīgām sarunām par dzīves jēgu, līdz izdzīvošanas vārdā Dilans ir spiests sākt dzert ūdeni no sava drauga akvārija.

Pieaugšanas tēma parādās arī vienā no izrāžu ideju konkursa uzvarētāju darbiem, proti, Riharda Zelezņeva “Metamorfozēs”, kurā galvenais varonis kādā rītā pamostas pārvērties par kukaini, izraisot ģimenes locekļos bailes un satraukumu. Starp uzvarētājiem ir arī Annas Volčakas “Čuča Mečovinka” un Gea Gojakas “Vēstule” – ideju pieteikumi, kuros tiek aktualizēta kara tēma. Volčakas darbā kara tēma metaforiski tiek atspoguļota meža gariņu čuču sadursmē ar mežcirtēju, savukārt, Gojakas ideja ir par zēna draudzību ar radio – vienīgo, funkcionējošo analogo saziņas rīku militāras krīzes situācijā. Izrāžu ideju konkursa uzvarētāju sarakstu turpina Agnes Sunklodaites “Viņš ir atšķirīgs!” par žurku-hipiju, kurš meklē savu vietu sabiedrībā, bet noslēdz Antas Priedītes “Jārks”, kas uzdod būtisku jautājumu: kas padara kādu par briesmoni – izskats vai rīcība?

Īpaši atlasītas arī vietai pielāgotas izrādes, festivāla izrādes un kopienas iesaistes izrādes, starp tām Liepājas Leļļu teātra favorīti ir mākslinieču dueta Martas Matuzevičas un Annas Meldrājas instalācija “Akvārijs”, Māras Uzuliņas “Ūdenstornis”, Ilzes Juras “Viljams”, kā arī Erfana Khatibzadeha un Čung Šing Au performances, kā arī Vooteles Ruusmaa "Atpakaļ mājās", Elzas Vildaus "Viena meža stāsti" un Patrīcijas Visokinskas "Ivonna, Burgundijas princese".

Papildu informācija