Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” notiks “PIESKĀRIENA sarunas”5. februāris, 2025Kultūra

Integrējoties mūzikas instrumentu izstādes “Pieskāriens” vidē un saturā, notiks trīs aizraujošas un izglītojošas sarunas par tēmām “Audiodizains komunikācijā – mūzika un skaņa ārpus koncertzāles”, “Kad parasts koks sāk skanēt – vijoļbūvētāji Latvijā” un “Pieskāriena paplašinājums. Piekļūstamības dizains – rīki un metodes”.

Sarunas vadīs Katrīna Kūkoja, Jēkabs Nīmanis, Inese Žune un RTU Liepājas akadēmijas studiju programmas “Jauno mediju māksla un dizains” studenti. Unikālo un inovatīvo mūzikas instrumentu izstādi sadarbībā ar Liepājas koncertzāli “Lielais dzintars” veidojis Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs, kas šogad svin 100 gadu jubileju.

Audiodizains komunikācijā – mūzika un skaņa ārpus koncertzāles

Mūzika dzirdama ne tikai koncertos, radio, ierakstos, kurus klausāmies savam priekam, bet pamanām arī, ka tā skaisti iemiksējas citās ar mākslu un kultūru saistītās jomās – izstādēs, kinofilmās, teātrī, performancēs. Dažreiz tā sajaucas un saspēlējas ar trokšņiem, telpu, arhitektūru, ko mēdz dēvēt par instalāciju. Citreiz tā ieskanas arī mūsu iztēles radītajos tēlos, kuriem impulsi rodami literatūrā, dzejā vai arī pat datorspēlēs.

Ar šo skaņas un mūzikas pieredzi dalīsies šī žanra plašs praktizētājs Jēkabs Nīmanis, komponists, režisors, mūziķis, pedagogs, kurš strādā arī Latvijas Nacionālajā rakstniecības un mūzikas muzejā. Viņš saka, ka reizēm ilgojas pēc garlaicības, jo dzīve, strādājot ar skaņām, ir šausmīgi aizraujoša.

Kad parasts koks sāk skanēt

Instrumentu būvē viens no smalkākajiem un kokmateriālu izvēles ziņā jutīgākajiem mūzikas instrumentiem ir vijole un tai līdzīgie – alts, čells un kontrabass. Tradicionāli vijoļbūvē izmanto kokmateriālus ar augstas kvalitātes rezonanses īpašībām. Kopš slaveno itāliešu Nikolo Amati (Amati, 1596–1684) un Antonio Stradivāri (Stradivari, ~1644–1737) laikiem jau vairākus gadsimtus tā ir egle un kļava, tomēr reizēm tiek izmantotas arī citas koku sugas.

Jau no 16. gadsimta beigām arī Rīgā bija diezgan daudz svešzemju instrumentu meistaru, kuri apkalpoja vācu turīgos un muzikālos pilsoņus. Tolaik ar šo amatniecības veidu drīkstēja nodarboties tikai ar Rīgas rātes atļauju, kas tikusi izsniegta speciāli apmācītām personām. Par latviešu vijoļbūvētāju darbības sākumu var runāt no 19. un 20. gadsimta mijas. Katrs meistars gājis savu ceļu, mācīdamies pats no savām kļūdām un neveiksmēm, pacietīgi pētot un restaurējot vecos instrumentus un urbjoties cauri grāmatu kalniem. Nekad šis amats nav bijis līdz galam novērtēts, tomēr latviešu meistari ir pierādījuši, ka arī viņi ir spējīgi radīt instrumentus ne tikai pašu priekam, bet arī profesionāliem vijolniekiem un plašām koncertzālēm.

Sarunu vada Inese Žune, mūzikas instrumentu pētniece, muzikoloģe, pedagoģe un Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas eksperte.

Pieskāriena paplašinājums. Piekļūstamības dizains – rīki un metodes

Mēs veidojam izstādes, pasākumus un vienā brīdī saprotam – vai visi var ieraudzīt un saredzēt radīto? Digitālās ražošanas rīku pielietojums piekļūstamības dizainā šobrīd ir pieejams un realizējams katram, kam ir interese. Ar pavisam vienkāršām metodēm un sadarbības dizaina paņēmieniem izstādes var padarīt piekļūstamas arī cilvēkiem ar redzes traucējumiem vai invaliditāti.

RTU Liepājas akadēmijas dalību mūzikas instrumentu izstādes “Pieskāriens” piekļūstamības veidošanā sākotnēji uztvēra ar bijību, pat zināmām bailēm – jo kā var “ielēkt” jau gatavā produktā? Bet, runājot ar vājredzīgajiem, izpētot šodien brīvi pieejamus digitālos rīkus un meklējot radošus, asprātīgus risinājumus, viņiem patiešām tas izdevās!

RTU Liepājas akadēmijas Jauno mediju mākslas un dizaina programmas 3. kursa studenti ir gatavi sarunāties un demonstrēt savu pieredzi, atklājot plusus un mīnusu.

Ieeja izstādē un pasākumā “PIESKĀRIENA sarunas” ir bez maksas, gaidīti visi interesenti, bet īpaši kopienu pārstāvji, radošo industriju, muzeju, restaurācijas un dizaina, mūzikas un audiovizuālo mediju profesionāļi, studenti un audzēkņi.

Informāciju sagatavoja