Liepājas dome neatbalsta un iebilst pret grozījumiem Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā14. jūlijs, 2020Pašvaldība

Latvijas Republikas Satiksmes ministrija sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā” par LSEZ pārvaldības modeļa maiņu uz kapitālsabiedrību, un paredz, ka valstij turpmāk piederētu ne mazāk kā divas trešdaļas kapitāla daļu. Grozījumi paredz jaunveidojamās kapitālsabiedrības pamatkapitālā ieguldīt un nodot tās pārvaldībā LSEZ piederošo mantu, kā arī pašvaldībai piederošo zemi un citus īpašumus, kas šobrīd atrodas LSEZ teritorijā un veido aptuveni 65% no kopējās pilsētas teritorijas. Ar likumprojektu plānots mainīt līdzšinējo sabalansēto lomu sadalījumu starp valsti, pašvaldību un komersantiem LSEZ pārvaldē, paredzot, ka turpmāk par 65% Liepājas teritorijas lems valsts ieceltas personas, kas noteiktā kārtībā būs tikušas pie šīs iespējas.

Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis norādīja, ka Liepājas pilsētas attīstība vienmēr neatraujami tikusi plānota kopā ar LSEZ attīstību un sagatavotais likumprojekts neatbilst pašvaldības iedzīvotāju interesēm: “Neļaujot pilsētai un liepājniekiem lemt par 2/3  savas pilsētas teritorijas, nevarēsim realizēt virkni pašvaldības funkcijas, piemēram, būs apgrūtināta Oskara Kalpaka tilta uzturēšana, lidostas attīstība, bijušā “Liepājas metalurga” teritorijas pārveide par mūsdienīgu biznesa parku, kā arī citu stratēģisku objektu pārvaldība un attīstība. Absolūti nav pieļaujams, ka lielākā daļa pilsētas saimniecības uz nezināmiem noteikumiem tiek nodota valsts kapitālsabiedrības pārvaldībā. Sagatavotais priekšlikums nopietni apdraud pilsētas attīstības projektus un tas rada trauksmi gan esošajos, gan potenciālajos investoros, kuriem ir būtiski skaidri sadarbības principi. Mēs neesam pret pārmaiņām, taču tām ir jābūt tālredzīgām, pamatotām un uz attīstību vērstām, piedāvātās LSEZ pārvaldības modeļa pārmaiņas pagaidām tādas nav.”

Liepājas domes deputāti uzskata, ka plānotie likuma grozījumi un vēlme LSEZ izveidot par valsts kapitālsabiedrību paredz netaisnīgu un ieguldījumiem neatbilstošu kapitāla daļu proporcijas noteikšanu un tas neatbilst pašvaldības tiesībām uz autonomiju un savu mantu. Tāpat likumprojekta izstrādes gaitā pārkāpti labas likumdošanas principi, kā arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendācijas par labu sabiedrisko konsultāciju praksi. Deputāti arī atzina, ka no šobrīd pieejamās informācijas nav iespējams gūt apliecinājumu tam, ka būtu veikts paredzētās darbības ekonomiskais izvērtējums un likumā noteiktās konsultācijas ar citām iestādēm un organizācijām.

Sēdes laikā deputāti norādīja, ka plānotajā likumprojektā nav analizēta citu valstu prakse un nav sniegti argumenti, kādēļ izvēlēts tieši šāds ostas un Liepājas teritorijas pārvaldīšanas modelis. Lielākā daļa Eiropas ostu atrodas pašvaldību kontrolē, piemēram, Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā. Turklāt valsts izvēlētā pārvaldīšanas modeļa mērķis būs peļņas gūšana, savukārt līdz šim LSEZ svarīgākais mērķis bija piesaistīt investīcijas un veicināt komercdarbības attīstību Liepājas pilsētā un Latvijā kopumā.

Domes sēdē LSEZ pārstāvji klātesošajiem atgādināja, ka ir svarīgi ņemt vērā, ka jau šobrīd spēkā esošajā LSEZ modelī tiek tiešā veidā pārstāvētas valsts intereses un LSEZ atrodas tiešā Ministru kabineta pakļautībā – LSEZ valdē ir deviņi valdes locekļi: trīs valsts pārstāvji, trīs Liepājas pilsētas domes un trīs Liepājas komersantu pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo ar Liepājas pilsētas domes lēmumu.

“Liepājas speciālās ekonomiskās zonas gadījumā nevar jautājumu skatīt tikai vērtējot no klasiska ostu pārvaldības skatpunkta. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas esošā pārvaldība  sekmīgi nodrošina vienotu uzņēmējdarbības vides kvalitāti industriālajās teritorijās, ostā un lidostā. Liepājas gadījumā ir jārunā par speciālo ekonomisku zonu, kuras galvenā misija ir piesaistīt jaunus ražošanas uzņēmumus un veicināt esošo paplašināšanos, radot jaunas darbavietas un nodrošinot nodokļu ieņēmumus valsts budžetā ilgtermiņā. LSEZ pārvalde neveic uzņēmējdarbību un ir atbalsts teritorijā strādājošajām 43 kapitālsabiedrībām, kas  tiešā veidā veic uzņēmējdarbību un tiešā veidā nodrošina stabilus nodokļu ieņēmumus budžetā,” sacīja LSEZ pārvaldnieks Jānis Lapiņš.

Domes sēdē bija ieradušies arī vietējie uzņēmēji, kuri pauda bažas par plānotajām izmaiņām, radīto nestabilitāti un neziņu par nākotni, kā arī atzina, ka šādas izmaiņas būtiski var ietekmēt plānoto investīciju apjomu un projektu attīstību. Uzņēmēju pārstāvniecības būtiska samazināšana, nododot LSEZ pārvaldību sadrumstalotā valsts iestāžu kontrolē, apdraudot turpmāko Liepājas uzņēmumu attīstību.

Deputāti vienojās pilnvarot Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāju Jāni Vilnīti ar Liepājas noraidošo viedokli iepazīstināt gan Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes locekļus, gan nepieciešamības gadījumā arī citas institūcijas, kurās šis likumprojekts varētu tikt skatīts, lai vērstu uzmanību uz nepilnībām likumprojektā un argumentācijas trūkumu, neizvērtējot šāda lēmuma ietekmi uz Liepājas tautsaimniecību ilgtermiņā.

Informāciju sagatavoja