Koncertdārzā “Pūt, vējiņi!” divos koncertos izskanēs simfoniski krāšņa Mārtiņa Brauna mūzikas programma23. augusts, 2024Kultūra

Koncertā skanēs “Dziesma par spēli”, “Daugaviņa”, “Dzied’ ar mani tautu meita”, “Es nesatiku”, “Lielais Alberts”, “Mīla ir kā uguns”, “Mūžīgā pilsēta” un citas gan smeldzīgi melanholiskās, gan ironiski jauneklīgās dziesmas.

“Man tuvākais Mārtiņā vienmēr bijis tas patiesums, ko viņš savā mūzikā ielicis neatkarīgi no tā, vai tā ir joku dziesma, vai nopietna dziesma, kas iekļauta Dziesmusvētku repertuārā – to visu vienmēr caurstrāvo viņa cilvēcība, arī nebēdnīgums un nebaidīšanās spēlēties uz skatuves. Tas arī ir tas skaistais,” stāsta dziedātājs Daumants Kalniņš.

Pie diriģenta pults stāsies Andris Veismanis, savukārt populāru dziesmu simfoniskās aranžijas speciāli šai koncertprogrammai veidojis Emīls Zilberts, kura smalkā orķestra skanējuma izjūta sagādāja pārpasaulīgu muzikālo ceļojumu arī pērnās vasaras simfoniskajā sarunā “ImKa un Kaspars Zemītis”.

“Mārtiņa humora izjūta ir brīnišķīga, un tā parādās katrā dziesmā, pat varbūt negaidītās vietās. Dziesmas koncertā skanēs dažādas, bet visām cauri būs jūtama Mārtiņa īpašā humora izjūta,” saka Emīls Zilberts, “Tāpat kā no citiem mūsu dižgariem, arī no Brauna var ņemt katru noti un to jau tikai ar gadiem arvien vairāk saprot. Tās dziesmas, kas turpina dzīvot pāri laikiem, to arī pierāda. Bet šajā koncertā būs arī retāki dārgakmeņi.”

Kā stāstīts Latvijas Nacionālajā enciklopēdijā, Mārtiņš Brauns (1951-2021) ir mākslinieks ar bagātīgu daiļrades spektru, kas aptver roka un popmūziku, teātra un kino mūziku, kora dziesmas, akadēmiskā žanra darbus un citus. Grupas “Sīpoli” vadītājs (1977–1986), kamerkora “Sindi putnu dārzs” muzikālais vadītājs (1987–1992).

1970. gadā Brauns iestājās Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā (konservatorija), kompozīcijas nodaļā simfoniķa Ādolfa Skultes klasē un uz laiku atteicās no darbības rokmūzikā.

1975. gadā Brauns absolvēja konservatoriju ar komponista un mūzikas teorētisko priekšmetu pasniedzēja kvalifikāciju. Viņa diplomdarbs bija simfoniskā balāde “Tālavas taurētājs”, kas no jauna tika atskaņota 2020. gadā ar diriģentu Aināru Rubiķi un Liepājas Simfonisko orķestri.

Vēl būdams students, komponists sāka strādāt Drāmas teātrī (mūsdienās – Latvijas Nacionālajā teātrī) par muzikālās daļas vadītāju, un teātra repertuāram tika sacerēta mūzika vairākām izrādēm. Teātra repertuārā tika iekļauta arī Brauna blūzu programma, ko atskaņoja viņa vadītā grupa, kas lietoja neoficiālu nosaukumu “Sīpoli”.

1980. gadā “Sīpoliem” skaļu slavu atnesa piedalīšanās Tbilisi rokfestivālā, kam sekoja citi festivāli, kuros Brauna vadītās rokgrupas mūzika allaž uztverta ar lielu interesi. Brauna oriģinālo, no vidusmēra visai atšķirīgo skaņdarbu dēļ latviešu kopējā popmūzikas ainavā ansamblim bija grūti iekļauties. Lielākoties komponists savam ansamblim rakstīja lielas formas darbus – izvērstus dziesmu ciklus, svītas ar augstvērtīgu dzeju.

Pašam autoram klātneesot, komponista vārds vistālāk izskanējis saistībā ar 1988. gadā radīto mūziku Valmieras Drāmas teātrī iestudētajai Raiņa poēmai “Daugava”. Tās dziesma “Saule, Pērkons, Daugava” kļuvusi par Latvijas teju neoficiālo himnu, bet 2014. gadā tā kļuva par Spānijas ziemeļaustrumu reģiona Katalonijas neatkarības kustības himnu.

Brauns kā ļoti daudzpusīgs mūziķis un mūzikas autors radījis paliekošas vērtības kā populārajā, tā akadēmiskajā žanrā, no saviem kolēģiem – komponistiem – atšķirdamies ar aktiera talantu un asprātību. Tā izpaudusies intervijās, koncertu vadīšanā, radošajā procesā – viņš pats dziedājis, sacerējis dziesmu vārdus.

Koncertus atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija un Liepājas pilsēta.

Papildu informācijai