Liepājas pilsētas attīstības plānošanas dokumenti ir izstrādāti ņemot vērā Eiropas Savienības, Latvijas nacionālos un Kurzemes reģiona attīstības plānošanas dokumentus.
Eiropas Savienības līmeņa attīstības plānošanas dokumenti
2015. gadā ANO Ģenerālajā asamblejā pieņēma rezolūciju “Mūsu pasaules pārveidošana: ilgtspējīgas attīstības programma 2030.gadam jeb Dienaskārtība 2030”. Tā nosaka 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) un 169 apakšmērķus, kas sasniedzami, lai pasaulē mazinātos nabadzība un pasaules attīstība būtu ilgtspējīga. IAM tiek līdzsvaroti trīs dimensijās: ekonomika, sociālie aspekti un vide. IAM ir aktuāli visām pasaules valstīm un sasniedzami tikai kopīgiem spēkiem.
Eiropas Savienībai (ES) ir nepieciešams virzīties uz videi draudzīgu un jaunu digitālo pasauli, to ir iespējams izdarīt tikai apvienojot cilvēkus un uzlabojot unikālo sociālo tirgus ekonomiku, lai tā atbilstu mūsdienu jaunajām ambīcijām. Eiropadomes Stratēģiskajā programmā 2019.–2024. gadam ir noteiktas sešas galvenās Eiropas ambīcijas:
- Eiropas zaļais kurss
- Ekonomika, kas darbojas cilvēkiem
- Digitālajam laikmetam piemērota Eiropa
- Aizsargājam mūsu Eiropas dzīvesveidu
- Spēcīgāka Eiropa pasaulē
- Jauns grūdiens Eiropas demokrātijai
2009. gada oktobrī Eiropadomē ES valstu un valdību vadītāji pieņēma Eiropas Savienības Stratēģiju Baltijas jūras reģionam. Šī stratēģija ir pirmā ES iekšējā reģiona stratēģija Eiropā. Tās pamatmērķis ir stiprināt sadarbību starp Zviedriju, Dāniju, Igauniju, Somiju, Vāciju, Latviju, Lietuvu un Poliju, veicināt sabalansētu attīstību un kopīgu izaicinājumu risināšanu.
Stratēģijai ir izvirzīti četri galvenie uzdevumi:
- veicināt vides ilgtspēju reģionā;
- kāpināt Baltijas jūras reģiona ekonomisko izaugsmi un labklājību;
- sekmēt Baltijas jūras reģiona pieejamību un pievilcību;
- vairot Baltijas jūras reģiona drošību.
un definēti trīs galvenie mērķi:
- glābt jūru;
- apvienot reģionu;
- celt labklājību.
Eiropas zaļais kurss ir politikas iniciatīvu kopums, kura mērķis ir vest Eiropas Savienību pa zaļās pārkārtošanās ceļu uz galīgo mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti.
Ar to paredzēts Eiropas Savienībai pārveidoties par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar modernu un konkurētspējīgu ekonomiku. Eiropas zaļajā kursā ir iekļautas iniciatīvas, kas attiecas uz klimata, vides, enerģētikas, transporta, rūpniecības, lauksaimniecības un ilgtspējīga finansējuma jomu – tās visas ir savstarpēji cieši saistītas.
Jaunā Leipcigas harta paredz četras galvenās attīstības dimensijas, kuras būtu jāņem vērā visām Eiropas pilsētām:
- Sociālā pilsēta – vienādas iespējas un vides taisnīgums visiem, neatstājot nevienu.
- Produktīvā pilsēta – darba vietu nodrošināšana, ilgtspējīga pilsētu attīstība, izmantojot daudzveidīgu vietējo ekonomiku un atbalstošu vidi inovācijām.
- Zaļā pilsēta – cīņa pret globālo sasilšanu, kā arī nodrošina augstas kvalitātes vidi gaisa, ūdens, augsnes un zemes izmantošanai, piekļuvi zaļajām un atpūtas zonām.
- Digitalizācija – galvenais pilsētu pārveidojošais spēks, kas ietekmē visas nozares. Digitālie risinājumi, kas pielāgoti vietējiem apstākļiem, nodrošina inovatīvus un augstas kvalitātes pakalpojumus Eiropas pilsētās, nodrošina Eiropas digitālo konkurētspēju.
Nacionāla līmeņa attīstības plānošanas dokumenti
Vienotu valsts jeb nacionāla līmeņa attīstības plānošanu Latvijā nodrošina Pārresoru koordinācijas centrs (PKC).
PKC sadarbībā ar Latvijas iedzīvotājiem, ekspertiem un valdību izstrādā augstākos nacionāla līmeņa attīstības plānošanas dokumentus un nodrošina to sasaisti ar valsts un Eiropas Savienības finansējumu, kā arī rūpējas par to īstenošanu.
Galvenie nacionāla mēroga stratēģiskās plānošanas dokumenti ir Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030. gadam un Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam. Valsts nozaru plānošanas dokumenti ir pieejami ministriju un valsts iestāžu mājaslapās.
Kurzemes reģiona attīstības plānošanas dokumenti
Kurzemes plānošanas reģions nodrošina reģionā ietilpstošo sešu novadu un divu valstspilsētu teritoriju attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu savstarpējo sadarbību.
Kurzemes reģiona attīstības plānošanu regulē sekojoši dokumenti:
- Kurzemes plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2015.–2030. gadam,
- Kurzemes plānošanas reģiona attīstības programma 2021.-2027.gadam
Tāpat Kurzemes plānošanas reģiona Plānošanas nodaļa koordinē un pārrauga vietējo pašvaldību ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, attīstības programmu, teritorijas plānojumu un lokālplānojumu izstrādi, kā arī sniedz atzinumus par vietējo pašvaldību ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, attīstības programmu projektu atbilstību plānošanas reģiona teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem un normatīvo aktu prasībām.