20. janvārī no plkst. 17 līdz 22, godinot 1991. gada janvāra barikāžu dalībniekus un iezīmējot šī Latvijas neatkarības atgūšanas vēsturē nozīmīgā notikuma 30 gadadienu, Liepājas muzeja filiāles “Liepāja okupāciju režīmos” ēka tiks izgaismota un ierakstā skanēs barikāžu laika dziesmas. Šajā ēkā Trešās Atmodas laikā darbojās Latvijas Tautas frontes Liepājas nodaļas Koordinācijas centrs.
Saistībā ar epidemioloģisko situāciju nekādi pasākumi nenotiks. Ar gaismām un mūziku Liepājas muzejs vēlas pateikt paldies visiem tiem liepājniekiem un Liepājas apkārtnes iedzīvotājiem, kuri pirms 30 gadiem sargāja Rīgu un arī Liepāju.
1991. gada naktī uz 13. janvāri padomju karaspēka īpašās vienības ar militāro tehniku iebrauca neapbruņotu Viļņas televīzijas torņa aizstāvju pūlī un sāka šaut uz civiliedzīvotājiem. Tika nogalināti 14 cilvēki, vēl simtiem ievainoti. Šie notikumi bija "ar prātu grūti aptverami", teica Lietuvas Televīzijas diktore, kura 13. janvāra naktī studijā ziņoja par notikumu attīstību līdz brīdim, kad apraide tika pārtraukta.
Pēc šī neģēlīgā notikuma Latvijas Tautas frontes vadītāji Dainis Īvāns un Romualds Ražuks Latvijas Radio aicināja Latvijas iedzīvotājus pulcēties, lai aizstāvētu atjaunoto Latvijas valsti un paustu nostāju par notikumiem Viļņā.
Vienas nakts laikā tautfrontieši spēja pašorganizēties, apvienoties, sagādāt transportu, lai piedalītos Vislatvijas tautas manifestācijā 11. novembra krastmalā Rīgā, kurā piedalījās aptuveni 500 000 cilvēku.
No Liepājas uz manifestāciju aizbrauca vismaz 30 autobusi. Pēc manifestācijas daudzi palika Rīgā, lai celtu barikādes. Bija sācies grūtais, bet vienojošais barikāžu laiks Latvijā.
14. janvāra vakarā tika sasaukta Latvijas tautas frontes (LTF) Liepājas nodaļas valdes ārkārtas sēde, kurā nolēma aizstāvēt savu pilsētu. Valde nolēma Liepājā apsargāt trīs objektus – pilsētas valdi, pastu un televīzijas torni. Palīgā aicināja arī LTF Liepājas rajona biedrus.
Bažas sagādāja ziņa, ka visā Latvijā 15. janvārī notiks Interfrontes mītiņi, arī Liepājā, un varot notikt tas pats, kas Viļņā. Tāpēc barikādes pie pilsētas Valdes (tagad – Domes) Liepājā sāka veidoties jau naktī no 14. uz 15. janvāri. Palīgā nāca lauku ļaudis, nakts tumsā pilsētā sabrauca lauku tehnika.
15. janvārī plkst. 14 Komjaunatnes laukumā pie Imanta Sudmaļa pieminekļa (tagad – J. Čakstes laukums) sākās Interfrontes mītiņš, un varēja sagaidīt, ka pēc tā interfrontieši dosies šturmēt pilsētas valdes ēku, lai, militāristu atbalstīti, pārņemtu varu pilsētā.
Pirmās barikādes Liepājā uzcēla naktī no 14. uz 15. janvāri pie pilsētas valdes un izpildkomitejas ēkas. Pēc tam barikādes un apsardzi, kas dežūrēja diennakti, ierīkoja arī pie abu laikrakstu (“Kurzemes Vārds” un “Kursas Laiks”) redakciju ēkas un pasta un telegrāfa ēkām, kā arī pie televīzijas torņa, norīkoja posteņus arī uz tiltiem. Tautas frontes koordinācijas centrā K. Ukstiņa ielā tālrunis zvanīja nepārtraukti, daļa zvanu vēstīja par armijas un flotes karaspēka daļu pārvietošanos. Tas satrauca, ik ziņu centās pārbaudīt.
Cilvēki bija gan laukā, gan telpās ka biezs, jauni un veci, studentes, Mākslas skolas audzēkņi, metalurgieši, gāzenieki, no Celtniecības tresta, Grobiņas “Lauktehnikas” u.c. Daļa zvejnieku kolhoza “Kursa” tautfrontiešu palika Liepājā un sargāja Liepājas televīzijas centru un torni, tāpat rīkojās Liepājas Okeāna zvejas flotes bāzes Latvijas Tautas frontes grupa un daudzas citas.
Baptistu Pāvila draudze uzņēma pie sevis pie pilsētas valdes ēkas nakts dežūrās nosalušos apsargus. Baznīca bija vaļā visas bīstamās diennaktis, tur dežurēja arī mediķi. Katrs palīdzēja, kā nu mācēja.
Trauksmainās janvāra dienas un naktis Liepājā pagāja bez upuriem. Saskarsme ar PSRS armijas un flotes militārpersonām notika nemitīgi, taču līdz atklātai konfrontācijai ar viņiem barikāžu aizstāvji nenonāca. Armija rūpīgi vēroja notiekošo pilsētā, bet tā arī neiejaucās.
Informāciju sagatavoja
Sandra Šēniņa
Liepājas muzeja filiāles “Liepāja okupāciju režīmos” vadītāja
www.liepajasmuzejs.lv